56 - Bij. cīkstoņa Emīla Griķa māja
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Objekts | trīsstāvu (arī ar jumta stāvu) |
| Objekta tips | Dzīvojamās ēkas |
| Nosaukums | Bij. cīkstoņa Emīla Griķa māja |
| Atrašanās vieta | Dubultu prospekts 11 |
| Īpašnieka veids | Pašvaldība |
| Kadastrs | 13000102025-025 |
Apraksts
Šo mūra trīsstāvu māju, kas celta 1913. gadā, senie dubultnieki dēvēja par Hofmaņa namu, jo tajā atradās Kārļa Hofmaņa maizes ceptuve un veikals. Hofmaņa ceptuve tika dibināta 1885. gadā.
Hofmaņa veikals pieminēti Kaspara Irbes (1906-1996) dienasgrāmatās:
„Maizes veikalā, kur esmu gājis jau kā mazs bērns, nopirku 2 speķa pīrādziņus un garšīgu marcipānu. Atminu arī tajā pašā vietā nelielo, veco koka ēku. Tur bija Hofmaņa ceptuve un veikals viņa paša namā, kur bija sevišķi labas kūkas, cepumi, maize. Atceros, pavisam maziņš, dažu gadu vecumā, pirms 1. pasaules kara reiz, mātes sūtīts, gāju uz šo – bij. Hofmaņa konditorejumaiznīcu pēc kūkām, jo bija atnākusi kā katru gadu mana krustmāte ar dāvanām dzimšanas dienā – vecā vāciete Ūdra kundze. Bija neliels sals. Atceros skaidri ielu, brīdi, kad gāju uz maiznīcu, apkalpojošo Hofmaņa kundzi. Atceros, ka Hofmaņa kundze, iesaiņojusi man pirkumu, paņēma kādu apaļu kūku un, pēkšņi pāršķīrusi uz pusēm, apskatīja un tad ēda. [Mājās] abas ar māmiņu, vācu valodā tērzēdamas, dzēra kafiju. Viņa [Ūdre] gribēja man norakstīt savu īpašumu, bet pēkšņi 1. pasaules kara laikā nomira. (16.1.72.) (26.11.74.) (23.2.75.) (25.1.82.) (16.8.83.) (23.9.85.)
Hofmaņa maizes ceptuves laikus neiztīrīts skurstenis bija cēlonis ugunsgrēkam. 1930. gada 28. jūnija naktī ap 2.30 Kungu ielā 2 sāka gruzdēt Heses neapdzīvotās vasarnīcas koka jumts. Dubultu 1. kolonna izsauca palīgā arī Majoru ugunsdzēsēju 2. kolonnu. Ugunsgrēka cēlonis bija dzirkstis, kas nāca no Hofmaņa maizes ceptuves skursteņa. Briesmas laicīgi pamanīja iedzīvotāji un jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās paguva saviem spēkiem apslāpēt vēl mazo liesmu. Nelaimē bija vainojama paviršība, jo ceptuvju skursteņus vajadzēja tīrīt vismaz reizi mēnesī. (Jaunākās Ziņas, Nr. 141, 28.06.1930.)
1930. gados māju nopirka Emīls Griķis. 1941. gada 13. augusta Tautas skaitīšanā redzams, ka māja ir nacionalizēta, tajā dzīvo 11 īrnieki un arī bijušais īpašnieks ar kundzi. Emīls Griķis dzimis 1888. gada 14. decembrī Smiltenes pag., darbojies kā cirkus cīkstonis, pašlaik darba nespējīgs, šeit pierakstīts 1934. gada 8. augustā, Matilde Griķis dzimusi 1896. gada 16. februārī Rīgā, šeit pierakstīta 1939. gada 30. janvārī. (Sk. pielik.)
Pēc krievu ienākšanas, 1940. gadā ēka tika nacionalizēta un, iespējams, tāpēc Griķis vācu okupācijas laikā iesaistījās kārtības policijas dienestā. Protams, pēc kara par to uzzināja un Griķi 1945. gada 28. janvārī represēja. Kaspara Irbes dienasgrāmatās lasāms:
Mirusi Griķa kundze – slavenā profesionālā atlēta Griķa[1] sieva. Neilgi atpakaļ Griķi satiku. Viņa bija ļoti nespēcīga un teica, ka kopā ar vīru un māsu būs jāiet invalīdu namā, jo viņš slimo un viņa vairs tos nevar apkopt. Visa manta – bagātība, kuru Griķis bija sapelnījis – Hofmaņa nams utt. tiem bija atņemts un tie laikam vilka dzīvību no niecīgajām pensijām. Varbūt bija arī kaut kas ko pārdot. (21.1.69.)
Ievērojamais cīkstonis – profesionālis Griķis gan atgriezās ar slimām kājām – slims. Man stāstīja (sieva), ka čekisti apcietinot, ņēmuši no vitrīnas visas viņa zelta medaļas un bāzuši kabatās. (6.12.73.)
[1] Emīls Griķis 1938. gadā baznīcā tika salaulāts ar Matildi Veiss (Rīgas Jūrmalas Vēstnesis, Nr. 33. 1938. gada 24. decembris);
“...Visu vaiņagoja latviešu milzis Emīls Griķis, par kuru programā lasāms: „Ļoti miermīlīgs cīkstonis, 140 kg smags, nedzenas pēc tituliem, Dubultos nopircis vasarnīcu, bet vēl nav precējies” (Miera laiku pārstāvis cirkū // Rīts, Nr. 93. 1936. gada 2. aprīlis);
Griķis dzīvoja Dubultu prospektā 11 (Žogi jāsaved kārtībā un jākrāso // Rīgas Jūrmalas Vēstnesis, Nr. 68. 1939. gada 7. jūlijs)
Šo mūra trīsstāvu māju, kas celta 1913. gadā, senie dubultnieki dēvēja par Hofmaņa namu, jo tajā atradās Kārļa Hofmaņa maizes ceptuve un veikals. Hofmaņa ceptuve tika dibināta 1885. gadā.
Hofmaņa veikals pieminēti Kaspara Irbes (1906-1996) dienasgrāmatās:
„Maizes veikalā, kur esmu gājis jau kā mazs bērns, nopirku 2 speķa pīrādziņus un garšīgu marcipānu. Atminu arī tajā pašā vietā nelielo, veco koka ēku. Tur bija Hofmaņa ceptuve un veikals viņa paša namā, kur bija sevišķi labas kūkas, cepumi, maize. Atceros, pavisam maziņš, dažu gadu vecumā, pirms 1. pasaules kara reiz, mātes sūtīts, gāju uz šo – bij. Hofmaņa konditorejumaiznīcu pēc kūkām, jo bija atnākusi kā katru gadu mana krustmāte ar dāvanām dzimšanas dienā – vecā vāciete Ūdra kundze. Bija neliels sals. Atceros skaidri ielu, brīdi, kad gāju uz maiznīcu, apkalpojošo Hofmaņa kundzi. Atceros, ka Hofmaņa kundze, iesaiņojusi man pirkumu, paņēma kādu apaļu kūku un, pēkšņi pāršķīrusi uz pusēm, apskatīja un tad ēda. [Mājās] abas ar māmiņu, vācu valodā tērzēdamas, dzēra kafiju. Viņa [Ūdre] gribēja man norakstīt savu īpašumu, bet pēkšņi 1. pasaules kara laikā nomira. (16.1.72.) (26.11.74.) (23.2.75.) (25.1.82.) (16.8.83.) (23.9.85.)
Hofmaņa maizes ceptuves laikus neiztīrīts skurstenis bija cēlonis ugunsgrēkam. 1930. gada 28. jūnija naktī ap 2.30 Kungu ielā 2 sāka gruzdēt Heses neapdzīvotās vasarnīcas koka jumts. Dubultu 1. kolonna izsauca palīgā arī Majoru ugunsdzēsēju 2. kolonnu. Ugunsgrēka cēlonis bija dzirkstis, kas nāca no Hofmaņa maizes ceptuves skursteņa. Briesmas laicīgi pamanīja iedzīvotāji un jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās paguva saviem spēkiem apslāpēt vēl mazo liesmu. Nelaimē bija vainojama paviršība, jo ceptuvju skursteņus vajadzēja tīrīt vismaz reizi mēnesī. (Jaunākās Ziņas, Nr. 141, 28.06.1930.)
1930. gados māju nopirka Emīls Griķis. 1941. gada 13. augusta Tautas skaitīšanā redzams, ka māja ir nacionalizēta, tajā dzīvo 11 īrnieki un arī bijušais īpašnieks ar kundzi. Emīls Griķis dzimis 1888. gada 14. decembrī Smiltenes pag., darbojies kā cirkus cīkstonis, pašlaik darba nespējīgs, šeit pierakstīts 1934. gada 8. augustā, Matilde Griķis dzimusi 1896. gada 16. februārī Rīgā, šeit pierakstīta 1939. gada 30. janvārī. (Sk. pielik.)
Pēc krievu ienākšanas, 1940. gadā ēka tika nacionalizēta un, iespējams, tāpēc Griķis vācu okupācijas laikā iesaistījās kārtības policijas dienestā. Protams, pēc kara par to uzzināja un Griķi 1945. gada 28. janvārī represēja. Kaspara Irbes dienasgrāmatās lasāms:
Mirusi Griķa kundze – slavenā profesionālā atlēta Griķa[1] sieva. Neilgi atpakaļ Griķi satiku. Viņa bija ļoti nespēcīga un teica, ka kopā ar vīru un māsu būs jāiet invalīdu namā, jo viņš slimo un viņa vairs tos nevar apkopt. Visa manta – bagātība, kuru Griķis bija sapelnījis – Hofmaņa nams utt. tiem bija atņemts un tie laikam vilka dzīvību no niecīgajām pensijām. Varbūt bija arī kaut kas ko pārdot. (21.1.69.)
Ievērojamais cīkstonis – profesionālis Griķis gan atgriezās ar slimām kājām – slims. Man stāstīja (sieva), ka čekisti apcietinot, ņēmuši no vitrīnas visas viņa zelta medaļas un bāzuši kabatās. (6.12.73.)
[1] Emīls Griķis 1938. gadā baznīcā tika salaulāts ar Matildi Veiss (Rīgas Jūrmalas Vēstnesis, Nr. 33. 1938. gada 24. decembris);
“...Visu vaiņagoja latviešu milzis Emīls Griķis, par kuru programā lasāms: „Ļoti miermīlīgs cīkstonis, 140 kg smags, nedzenas pēc tituliem, Dubultos nopircis vasarnīcu, bet vēl nav precējies” (Miera laiku pārstāvis cirkū // Rīts, Nr. 93. 1936. gada 2. aprīlis);
Griķis dzīvoja Dubultu prospektā 11 (Žogi jāsaved kārtībā un jākrāso // Rīgas Jūrmalas Vēstnesis, Nr. 68. 1939. gada 7. jūlijs)
Atsauces
Papildinājumi
Pielikumi
