214 - "Grand kino"

Jurim Belogudovam pirms Pirmā pasaules kara Dubultos piederēja divi kinoteātri. Otrs bija „Grand Kino” Krauzes mājā uz Karlsbādes un Robežu ielas stūra (tag. Dubultu prospekts un Kļavu iela), vietā kur pirms tam bija atradusies draudzes skola. To viņš atvēra 1913. gada vasarā speciāli kino demonstrēšanai celtā ēkā. Dubultnieks Kaspars Irbe par to rakstīja: “Pēc tam Belogrīvs - dīvainā persona - uzcēla „Grand Kino” Kļavu ielas un Dubultu prospekta stūrī pretim Ozoliņa veikalam (tag. viesnīca „Kurši” Dubultu prosp. 30).

1913. gadā iedzīvotāji bija sašutuši par slikto gaisu, kāds jāelpo kino izrāžu laikā: „Dubultu namīpašnieku biedrības priekšniecība bija iesniegusi gubernatoram sūdzību par to, ka Kagena un Belogrudova kinematogrāfos Dubultos, Telegrāfa un Robežas ielā, tiekot lietoti smirdoši naftas motori. Tagad gubernators abiem kinematografiem aizliedzis izrādes līdz tam laikam, kamēr smirdošie motori nebūs apmainīti pret citiem.” Sūdzībā teikts, „ka petrolejas dzinēja nemitīgā darbība izplatot nepatīkamu smaku un briesmīgu troksni. Filmas demonstrējumu pavadot pūtēju orķestris, kaut atļauja esot tikai klavieru pavadījumam. Bez tam kinoteātrim pieguļošajā ēkā tiekot nemitīgi atdarināti trokšņi, atbilstoši situācijai uz ekrāna – zirgu pakavu dipoņa, automobiļu dārdoņa, šaušana, sprādzieni un tamlīdzīgi. Kinoseansi turpinoties līdz pulkstens vieniem pēc pusnakts, kad arī apstādinot degvielas dzinēju, no kura ar lielu troksni izlaižot tvaiku, uzmodinot iedzīvotājus un sagandējot gaisu.”

Latvijas Republikas laikā 1920. gada 16. maijā Rīgas Jūrmalas pilsētas valde deva atļauju J. Belogrudovam atkal atvērt kinematogrāfu uz tag. Dubultu prospekta un Kļavu ielas stūra.

21. maijā avīze „Сегодня” rakstīja: „Dubultos šajās dienās atvērts liels kinematogrāfs „Grand Kino” ar divertismentu, piedaloties Rīgas māksliniekiem.” Liekas, kino darbojās tikai vasaras sezonā, jo 1921. gada 20. maijā avīze „Сегодня” atkal rakstīja, ka Dubultos atvēries „Grand Kino”. Tika demonstrēta filma "Pāvila I nāve" un ziņots, ka kinematogrāfs būs atvērts divas reizes nedēļā.

Pēc mana tēva Haralda Radovica atmiņām, Belogrudova kino bijis ļoti slikts, jo lietainā laikā caur jumtu nācis ūdens. Tolaik filmu demonstrēšanas laikā lietots dīzeļa motors, kuru vajadzējis griezt. Puikas pieteikušies pie griešanas un tā tikuši kinoteātrī bez maksas. Pēc izrādes bieži vien rādīti dresēti lāči, kuri pratuši dzert no pudelēm.

Kino izrāžu reklāmas Belogrudovs preses izdevumos neievietoja. 1928. gadā viņš pielietoja jaunu kino reklāmas veidu - uz trotuāra. Bet reklāmas likumi Pirmās republikas laikā bija stingri. 1930. gada 17. jūlijā pilsētas valde pieprasīja Rīgas prefektūras 13. iecirkņa priekšniekam piedzīt no Belogrudova soda naudu un piedzīšanas izdevumus par 5 komplektiem izplatītu skrejlapu gabalā Ls. 5.- Tas bija par daudz: 9. augustā Belogrudovs lūdza pilsētas valdei pazemināt nodokli no skrejlapām: „es 60 latus nikad nevaru maksat tad ja es speleju divi reizi nedela”. Tomēr 14. augustā no viņa piedzina 5 latus, 22. augustā 10 latus un 10. septembrī 10 latus.

Nākošajā, 1931. gadā, Izglītības ministrijas kinocenzūra veica Rīgas jūrmalas kinematogrāfos pastiprinātu kontroli un konstatēja likuma neievērošanu. Pret Dubultu „Grand-Kino” īpašnieku sastādīja protokolu par likuma pārkāpšanu, izliekot publiskā vietā no kinocenzūras necenzētus reklāmas materiālus. Par šo pārkāpumu kinematogrāfam draudēja kriminālatbildība.

Augustā „Grand Kino” īpašnieks ziņoja policijai, ka viņa kinoteātrī divertismenta laikā kāds piedzēries dauzoņa atdarinot dažādus divertismenta numurus un traucējot izrādes gaitu. Policija trokšņotāju aizturēja un tas izrādījies par Jēkabu Šteinbergu no Muzikas ielas Nr. 9. Vainīgais policijā paskaidroja, ka viņam neesot bijuši nekādi ļauni nodomi, gribējis publiku iepriecināt ar dažiem jūrmalā vēl neredzētiem trikiem. Viņu tomēr sodīja par piedzeršanos publiskā vietā."

Ar atrunu, ka kinematogrāfs darbojas tikai reizi nedēļā, 1932. gada 29. augustā pilsētas valde Belogrudovam samazināja reklāmu nodokli no Ls. 28.- un Ls. 6.-. 1933. gada 19. jūnijā pilsētas valde atļāva kinoteātrim pievienot elektrisko strāvu. Tātad: dīzeļmotors vairs netika izmantots.

Palūkojoties uz Belogrudova perosniskajām lietām, stāvoklis bija pavisam neiepriecinošs:

1) speciāla komisija 1932. gada 28. septembrī konstatēja, ka viņa kino ēka Mellužu ielā 2 apdraud sabiedrisko drošību un nojaucama;

2) ka uz Belogrudova 1932. gada 5. novembra lūgumu valde atļāvusi ēkas noplēšanu, respektīvi kapitālremonta izvešanu līdz š.g. 1. maijam;

3) pēc viņa 1933. gada 27. marta lūgumu atļāva veikt ēkas kapitālremontu līdz 1. maijam, nemainot ēkas ārējo fasādi.

Valsts arhīvā saglabājies arī Jura Belogrudova 1935. gada 28. marta Ls. 1, 25 liels iemaksas orderis V. kategorijas tirdzniecības zīmei vasaras sezonai „Grand-Kino” Dubultos. Par tā gada kino izrādēm viņam 12. decembrī vajadzēja samaksāt Ls. 5 lielu izpriecas nodokli.

Tā kā kinoteātris un pārējās ēkas sāka arvien vairāk līdzināties graustiem, pašvaldība 1936. gada 26. martā Belogrudova mantiniekiem (nekustamais īpašums piederēja vairākiem ģimenes locekļiem) noteica piespiedu termiņu ēku nojaukšanai Mellužu ielā 2: trim saimniecības ēkām (3,2x5,2x2,5 m, 17x14x2,5 m un3,2x5,2x3,5 m) un koka kino ēkai (24x12,2x3,5 m), kura celta bez pamatiem, sienas izliekušās uz āru, ar skaidu jumtu. Tās uzdeva nojaukt līdz 1937. gada 1. aprīlim. Vēlāk valde kino ēkas nojaukšanas termiņu pagarināja līdz 1. oktobrim un atļāva rīkot kino izrādes vēl līdz 15. septembrim.

Pārbaudot ēku, 1937. gada 6. septembrī pilsētas valde konstatēja, ka īpašnieks kino ēku pagājušajā gadā nedaudz pielabojis un nokrāsojis tās fasādi gar Dubultu prospektu.

Naudas grūtībās nonākušais Belogrudovs 1937. gadā spēra radikālu soli: 13. oktobrī viņš pārdeva gruntsgabalu IV-2-73 Dubultu prospektā 32 (agrāk Mellužu iela 2 – apriņķa būvinspektora A. Ozola piezīme) un gruntsgabalu Kļavu ielā 14 (reģistrēts kā Nr 3142 pilsētas zemes grāmatā) Ženijai Kinstlers par Ls. 3500.- Un tikai tagad, 26. novembrī pilsētas valde piefiksēja, ka Belogrudova kino ēka (24,0x0,12x12,2x7,0 m) Mellužu prospektā 2 ir nojaukta.

Mg. hist. A. Radovics