201 - Bij. Dubultu tirgus ēka

Vēsturiski pirmais Dubultu tirgus atradās laukumā pret krogu. Šo tirgu ar neglītajām būdām 1899. gadā policijmeistars barons Mirbahs lika pārcelt uz nomali pie Slokas ielas dzelzceļa pārbrauktuves.

Tirgus pie šeit tika ierīkots 1902.-1903. gadā un tad uzcelta arī tagad redzamā ēka. Pirmā pasaules kara laikā tirgu izpostīja. 1925. gada 15. maijā Vecdubultu dzimtsnomnieku biedrība tirgus laukumu uz 10 gadiem iznomāja Kārlim Šliškevičam. Viņš apņēmās 1. nomas gadā uzcelt ap tirgus laukumu sētu, izremontēt uz laukuma esošo dzīvojamo ēku, daļēji atjaunot zirgu staļļus. Piektajā nomas gadā apņēmās atjaunot galveno tirgus ēku, bet pēc 10 gadiem nodot tirgus laukumu atpakaļ biedrībai.

Pagāja 7 gadi un tirgus vairs nepriecēja iedzīvotāju acis: „No solītā nomnieks nekā neesot pildījis, bet viņa it kā izdarītos ēku remontus un jaunbūves nevar neviens pat ar sīkskati saskatīt! Remontu un jaunbūvju vietā bij. tirgus laukumā līdz pēdējam laikam rēgojas sapuvušas ēkas, galīgi noplukuši jumti, sagāzušies palieveņi u.t.t." - secināja pilsētas dome.

1933. gadā pie tirgus jautājuma atrisināšanas stājās pilsētas pašvaldība, kas arī bija  kopīpašuma līdzīpašniece. 23. aprīlī Vecdubultu komūna izlēma nodot tirgus laukumu pašvaldībai.

Vispirms pilsēta tirgus laukumu uzmērīja un veica inventarizāciju. Uz tirgus stāvēja galvenā ēka (ir saglabājusies: Slokas iela 44a) (35x10,6 m), 2 slēgtas būdas (3,1x2,3 m un 3,1x2,2 m), ziemas dzīvojamā ēka (13,1x6,4 m), koka lievenis (38,3x4,5 m), mūra ateja (6,3x4,1 m) ar 2 nodalījumiem, katrā pa 3 sēdvietām, mūra mēslu tvertne ar koka vāku (3x2,9 m), nelietojams pagrabs, 2 akas ar bojātu pumpi, lieveņi zirgu novietošanai un 2 vaļējas būdas. Tirgus laukums bija bez žoga, nelīdzens un nebruģēts. Nevienai ēkai nebija redzamas nekādas pēdējos gados veiktu remontu pazīmes.

Protams, tas nepalika noslēpums tirgus nomniekam K. Šliškevičam: 23. maijā viņš rakstiski lūdza pilsētu nest solidāru atbildību par viņa izdevumiem Ls. 3122.- tirgus remontā. Valde atteica, tirgu pārņēma pilsēta un uzcēla žogu ap laukumu. 1933. gadā Dubultu tirgus strādāja no pirmdienas līdz ceturtdienai 7.00-13.00. Tajā bija vairāki veikali, kafejnīca un Marienfelda gaļas veikals (skārnis). 1939. gadā aiz tā tika uzbūvēts ugunsdzēsēju depo.

Mūsu sirmā iedzīvotāja Aina Žākle atceras: "Tagad redzamās ēkas (ziedu salons) galā bija gaļas kontroles stacija. Labi apskatot, redzams, ka vidus ir aizšālēts. Tur bija ieeja tirgū. Galā Rambas skārnis ar ledus pagrabu. Aiz redzamās mājas bija tirgus nojumes. Atsevišķa vieta Auna kundzes siļķu tirgotavai. Ar vairākām mucām, laikam dažādas “sortes”. Visa tirgus teritorija bija iežogota ar biezu dēļu žogu. Kādreiz atbrauca cirka telts, ko izvietoja teritorijas meža galā."

Nav zināms, kad tirgus šeit tika slēgts. Kaspars Irbe atmiņās min, ka 1988. gadā „vecajā Dubultu tirgus ēkā atrodas skursteņslaucītāju kantoris.”  Vēlāk tur darbojās pilsētas vizuālās aģitācijas darbnīca. Tagad ēkā ierīkots alkoholisko dzērienu un ziedu veikals un auto serviss. Jaunais tirgus tagad ir izbūvēts Baznīcas ielas galā, pirms dzelzceļa pārbrauktuves.