68 - Josifs Verigo 1863-192-?
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Vārds Uzvārds | Josifs Verigo |
| Dzīves dati | 1863-192-? |
Apraksts
Ja nu Jūrmalā kādam vajadzētu celt pieminekli, tad tas būtu policijmeistars Josifs Verigo. Kad 1. pasaules kara laikā 1915. gada vasarā krievu armija Dubultos pašā šaurākajā vietā starp Lielupi un jūru sāka ierīkot otro aizsardzības joslu, starp kūrmāju un Admirāļa (tag.Kastaņola) ielu nodedzināja 43 ēkas. Sapieri jau ielika mīnas arī zem Dubultu baznīcas torņa, jo virspavēlniecība uzskatīja, ka augstais tornis ir labs mērķis vācu artilērijai, kas atradās Kalnciemā. Tomēr pēdējā brīdī policijmeistaram Josifam Verigo izdevās pārliecināt atcelt pavēli. Viņš pierādīja, ka tornis aiz Asaru un Slokas mežiem ienaidniekam nemaz nav redzams. Viņam arī izdevās paglābt Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīcu un līdzās esošo Šmithena un Bērziņa meiteņu ģimnāzijas ēku.
Likteņa ironija ir tā, ka viņam neizdevās izglābt sava īpašuma žogu un kokus, kas atradās Dubultos, Parka ielā 3, 5 un 7 (tagad Parka iela 2 un 4). Latvijas Vēstures arhīvā glabājas Slokas pagasta vecākā palīga sastādīts akts, ka viņam iznīcināts žogs un visi koki, pie kam viens koks krītot salauzis koka mājas jumtu. Kopumā uz viņa gruntsgabaliem atradās koka vienstāva un četras divstāvu dzīvojamās mājas, koka ledus pagrabs, jauna artēziskā aka, akmens ledus pagrabs, 162 lapu koki, 127 dekoratīvie koki, 42 lapu koki un koka žogs gar trim teritorijas pusēm. Zaudējumi tika novērtēti par 1364 rubļiem.
Kas vēl zināms par viņu? Josifs Verigo Ivana dēls bija baltkrievs, dzimis 1863. gada 28. martā (9. apr. pēc jaunā stila kalendāra) Drisas apriņķī, muižnieks, kam piederēja Zagorcu muiža Drisas apgabalā (tagad Baltkrievija). Par Rīgas apkārtnes peldvietu policijmeistaru iecelts 1911. gadā. Stučkas terora laikā 1919. gadā Rīgas jūrmalas Centrālās Izpildu komitejas Juridiskās nodaļa sāka izmeklēšanu par Josifa Verigo darbību krievu un vācu policijas dienestā. Bermonta uzbrukuma laikā Verigo kā policists palīdzēja Latvijas armijas karavīriem, sekojot ienaidnieka pārvietošanās virzieniem. Kad nodibināja Rīgas jūrmalas pilsētu, Josifs Verigo tika uzņemts Rīgas jūrmalas Brīvrātīgo ugunsdzēsēju biedrībā kā goda biedrs.
Mg. hist. A. Radovics
Ja nu Jūrmalā kādam vajadzētu celt pieminekli, tad tas būtu policijmeistars Josifs Verigo. Kad 1. pasaules kara laikā 1915. gada vasarā krievu armija Dubultos pašā šaurākajā vietā starp Lielupi un jūru sāka ierīkot otro aizsardzības joslu, starp kūrmāju un Admirāļa (tag.Kastaņola) ielu nodedzināja 43 ēkas. Sapieri jau ielika mīnas arī zem Dubultu baznīcas torņa, jo virspavēlniecība uzskatīja, ka augstais tornis ir labs mērķis vācu artilērijai, kas atradās Kalnciemā. Tomēr pēdējā brīdī policijmeistaram Josifam Verigo izdevās pārliecināt atcelt pavēli. Viņš pierādīja, ka tornis aiz Asaru un Slokas mežiem ienaidniekam nemaz nav redzams. Viņam arī izdevās paglābt Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīcu un līdzās esošo Šmithena un Bērziņa meiteņu ģimnāzijas ēku.
Likteņa ironija ir tā, ka viņam neizdevās izglābt sava īpašuma žogu un kokus, kas atradās Dubultos, Parka ielā 3, 5 un 7 (tagad Parka iela 2 un 4). Latvijas Vēstures arhīvā glabājas Slokas pagasta vecākā palīga sastādīts akts, ka viņam iznīcināts žogs un visi koki, pie kam viens koks krītot salauzis koka mājas jumtu. Kopumā uz viņa gruntsgabaliem atradās koka vienstāva un četras divstāvu dzīvojamās mājas, koka ledus pagrabs, jauna artēziskā aka, akmens ledus pagrabs, 162 lapu koki, 127 dekoratīvie koki, 42 lapu koki un koka žogs gar trim teritorijas pusēm. Zaudējumi tika novērtēti par 1364 rubļiem.
Kas vēl zināms par viņu? Josifs Verigo Ivana dēls bija baltkrievs, dzimis 1863. gada 28. martā (9. apr. pēc jaunā stila kalendāra) Drisas apriņķī, muižnieks, kam piederēja Zagorcu muiža Drisas apgabalā (tagad Baltkrievija). Par Rīgas apkārtnes peldvietu policijmeistaru iecelts 1911. gadā. Stučkas terora laikā 1919. gadā Rīgas jūrmalas Centrālās Izpildu komitejas Juridiskās nodaļa sāka izmeklēšanu par Josifa Verigo darbību krievu un vācu policijas dienestā. Bermonta uzbrukuma laikā Verigo kā policists palīdzēja Latvijas armijas karavīriem, sekojot ienaidnieka pārvietošanās virzieniem. Kad nodibināja Rīgas jūrmalas pilsētu, Josifs Verigo tika uzņemts Rīgas jūrmalas Brīvrātīgo ugunsdzēsēju biedrībā kā goda biedrs.
Mg. hist. A. Radovics
Atsauces
Papildinājumi
