67 - Juris Belogrudovs 1881-1942

                                                                      Juris Belogrudovs

Kas bija abu Dubultu kino īpašnieks Juris Belogrudovs (1881-1942)? Pirmo reizi presē viņš pieminēts 1891. gadā kā ķīniešu tirdzniecības nama Tzin-Lun tējas pārdevējs uz Dubultu tirgus. Dubultu ev.-lut. baznīcas grāmatā atrodams, ka 1910. gada 3. oktobrī tika reģistrēta Georgija Belogrudova, Gavrila d. laulība ar Augusti Heleni Büške, Antona m. (dz.1892. g.). Piedzima divas meitas: Aleksandra (1912) un Marija (1913).

Krievijas impērijas 1. vispārējā tautas skaitīšanā 1895. gada 5. jūnijā lasāms, ka Vec-Dubultos Karlsbādes ielā 2 (tag. Dubultu prospekts 32) dzīvoja Bilogrudovs Gavrils Ivana d. 49 g.v., saimnieks, dzimis Rīgā, vecticībnieks, nodarbojās ar tirdzniecību. Sieva Elizabeta Mihaila m. 43 g.v. un dēls Arkādijs 9 g.v. – visi dzimuši un pierakstīti Rīgā. Tieši uz šī gruntsgabala vēlāk 1913. gadā Juris Belogrudovs uzcēla "Grand kino".

1912. gada 5. decembrī laikrakstā lasāms, ka „vilcienā Nr. 21 kāds Dubultu iedzīvotājs Belogrudovs, būdams piedzēries, iesāka plātīties un trokšņot. Kad dauzoni izsēdināja no vilciena Bilderiņu stacijā, tas uzbruka žandarmam, mēģināja noraut tam revolveri un pārkoda roku. Sastādīts protokols.”

1921. gadā J. Belogrudova vārds lasāms Rīgas Jūrmalas valdes sēžu protokolos: 26. maijā pilsētas valde noraidīja Jura Gabriela d. Belogrudova un Jāņa Kārļa Freimaņa lūgumu nomāt no Zemkopības ministrijas Volfšmita peldu būdu paviljonu Majoros, Robežu ielā 1, jo nebija uzrādīts, kādam mērķim viņi to vēlas nomāt. Belogrudovam noraidīja arī kioska plānu, jo uz šī gruntsgabala ir iecelts kurators un tikai viņš var lūgt apbūvēt gruntsgabalu. 3. jūnija sēdē arī dome noraidīja Belogrudova lūgumu apstiprināt kiosku plānu, jo viņš „nodarbojoties ar tirdzniecības uzņēmumu telpu spekulāciju.”

Tāpat, acīmredzot saistībā ar darbību  Vec-Dubultu dzimtsgruntsgabalu biedrībā, 1925. gada 10. februārī dome atļāva Belogrudovam nocirst 3 nokaltušas priedes uz Dubultu kopīpašuma pie Dubultu kapiem un 9. jūnijā atļāva uzstādīt šūpoles Dubultos, Jūras ielas galā. 1926. gada 9. martā dome noraidīja Belogrudova lūgumu noplēst trīs mazas ēkas Mellužu prospektā 4/6, bet 15. decembrī nolēma „caur policeju paziņot Jurim Belogrudovam, ka 14 dienu laikā jānovāc bez plāna uzceltais kiosks uz gruntsgabala pie Dubultu stacijas.” 1928. gadā minēts, ka „vienīgi Belogrudovam ir tiesība kārtīgi saņemt renti par koku zāģētavu”.

Laulība pajuka un 1927. gadā Juris apprecējās otru reizi - ar Aleksandru Gavrila meitu Četkinu.

Ar 1920. gadu beigām Belogrudovu sāka vajāt neveiksmes: 1929. gada 14. decembrī viņš lūdza pilsētas valdi pagarināt meitai skolas naudas Ls. 60.- nomaksu līdz 15. maijam. Trīsdesmitajos gados notika ļoti daudz personīgā īpašuma izsoļu. Bieži vien to cēlonis bija laikā nenomaksāti vekseļi. Arī Belogrudovs nebija izņēmums: 1930. gada 3. februārī viņš lūdza pilsētas valdei atcelt 6. februārī paredzēto pārdošanu viņa kustamai mantai par Ls. 180.- nenomaksātu vekseļu. Valde līdz 1. maijam atlika arestu. 12. jūnijā viņš lūdza pagarināt meitas Marijas skolas naudas nomaksu līdz 21. jūlijam. Valde jautājuma izlemšanu atlika. Droši vien izmisuma spiests 1. septembrī viņš piedāvāja „iegūt pilsētas vajadzībām nekustamo īpašumu Mellužu prospektā 2,” tātad kino ēku.

 1930. gadā Belogrudovs tika apsūdzēts, ka „viņa suns sētā sakodis policistam lielu, tam ejot dienesta darīšanās. Suns bijis piesiets 2 aršinas garā ķēdē, pie kam eja gar suņa būdu bijusi ap 20 mtr. plata. Neskatoties uz visu šādu „nodrošinājumu”, tomēr suns paspējis izdarīt savus iedzimtības izpaudumu, ar vārdu sakot, izdarījis, kas sunim jādara, ieķēries kārtībniekam stilbos, vēl saplosīdams biksas, par ko policists ceļ pret B. prasību Ls 30.— apmērā. Lai gan B. ar kārtībnieku tai pašā dienā vienojušies lietu izbeigt, samaksājot tam sāpju naudu, tomēr tiesa piesprieda piedzīt no B. bikšu vērtību un ārsta izdevumus.”

Belogrudova runa tiesas sēdē atstāstīta laikrakstā: „Brīnums, 30 latu! Net tur bija kārtīga plēšana, ne kārtīgas bikses, un tas caurums nebij pat pieci latu liels. Bet ja no manis noteikti prasa tik daudz, tad varu pateikt, kā tās akcijas stāv. Cietušais pie manis atnāca pēc divi dienām un gribēja izlīgt. Es tam solīju Ls. 5, viņš gribēja Ls. 10, un nu? Nu sakāpusi prasība līdz Ls. 30. Es nemaksāšu! Pa to spraugu, kur viņš gāja, varēja reizē 2 zirgi izbraukt, suni neaizķerot. Tiesnesis: „Man nav šaubu, es jums ticu, ka pa vienu metru platu spraugu izbrauc reizē 2 zirgus.” Spriedums: Ls. 5.

27. septembrī policija sastādīja protokolu par sētas neierīkošanu pie viņa gruntsgabaliem Baznīcas ielā un Vectirgus laukumā.

Arī šajā gadā Rīgas prefektūras 13. iecirkņa priekšnieks izziņoja vairākas izsoles: 1931. g. 2. jūnijā Mellužu ielā 2 izsludināja pārdot vairāksolīšanā Belogrudovam piederošo kustamo mantu: 1 Treselt firmas tāfelklavieres, 1 naftas motoru, 1 decimālsvarus u. c. mantas, novērtētas par Ls 554,28, 1. septembrī - 2 ratus, novērtētus par Ls 82,—, 25. septembrī - 2 dzelzasu ratus, novērtētus par Ls 82, 14. oktobrī 2 sūcpumpjus, novērtētus kopā par Ls 21,17. Pēc diviem gadiem 1933. gada 18. septembrī atkal izsole: velosipēds, 2 ūdenspumpji, ēvelbeņkis un kumodes, novērtētas par Ls 90.—.

1932. gada februārī beidzot tika atrisināts kino zemes jautājums: ar Nr. 40644 gruntsgabals Nr. 1171F tika piešķirts Jurim Belogrudovam par dzimtu. Otru gruntsgabala daļu iedalīja Vilhelmīnei Plāsis. Reiz jau šo zemes gabalu viņam piešķīra, bet ar Senāta 1931. gada 3. oktobra rīkojumu tas bija atcelts.

Beigu beigās 1933. gada 9. oktobrī pilsētas valde un 17. oktobrī arī dome sakarā ar Belogrudova grūtajiem materiālajiem apstākļiem un to, ka nav cerību saņemt nodokļus un maksājumus, atlaida nodokļu parādu par vairākiem gadiem: izpriecas nodokli Ls. 195,36, dzīvokļu nodokli Ls. 5, 64, reklāmas nodokli Ls. 4.-, maksu par ielas laistīšanu Ls. 44, 18, maksu par patērēto elektrību Ls. 66, 50, kopā Ls. 315, 68 ar noteikumu, ka viņš 7 dienu laikā novāc pie Piemiņas dārziņa savu veco neglīto kiosku un turpmāk katru maksājumu avansa veidā kārto uz priekšu.

Tā kā kinoteātris un pārējās ēkas arvien vairāk sāka līdzināties graustiem, pašvaldība 1936. gada 26. martā Belogrudova mantiniekiem (nekustamais īpašums piederēja četriem brāļiem) noteica piespiedu termiņu ēku nojaukšanai Mellužu ielā 2: trim saimniecības ēkām un kino ēkai līdz 1937. gada 1. aprīlim.

Naudas grūtībās nonākušais Belogrudovs 1937. gadā spēra radikālu soli: 13. oktobrī viņš pārdeva gruntsgabalu Dubultu prospektā 32 un gruntsgabalu Kļavu ielā 14 Ženijai Kinstlers par Ls. 3500.- Tikai tad 26. novembrī pilsētas valde piefiksēja, ka kino ēka ir nojaukta.

1939. gadā Belogrudovu ģimenei piederēja 910 m2 liels gruntsgabals uz Baznīcas un Dubultu prospekta stūra (Dubultu prospekts 8) kā daļa no Vecdubultu miesta kopienas. Dmitrijam, Arkādijam, Jurim un Mihailam katram piederēja ceturtā daļa. Turklāt Jurim vēl piederēja 2120 m2 liels gruntsgabals IV-6-124 (liekas, Slokas ielā 43a).

1939. gada 30. martā Finansu ministrijas III. iecirkņa nodaļas inspektors nosūtīja pilsētas valdei Jura Belogrudova lūgumu, dzēst uzlikto nekustamās mantas nodokli mantai Ls. 65.- un pašvaldībai Ls. 73.- par īpašumu Dubultu prospektā 8. Valde tam nepiekrita.

Saskaņā ar likumu par sagruvušu ēku nojaukšanu vai savešanu kārtībā pilsētas valde 1939. gada 25. janvārī noūtīja brāļiem Belogrudoviem prasību nojaukt koka dzīvojamo ēku ar piebūvi un koka dzīvojamo ēku ar pagrabu Dubultu prospektā 8 un saimniecības ēku ar pagrabu Baznīcas ielā 18.

Vēstulē pilsētas valdei 1. februārī Belogrudovs paskaidroja: „Dzīvojamā mājā Dubultu prospektā 8 atrodas 5 veikali, maizes ceptuve un divas dzīvojamās istabas, nerēķinot tās, kuras netiek apdzīvotas. Zem mājas - divi ledus pagrabi. Saimniecības ēkā – ledus pagrabs un 4 vasarā apdzīvojamas istabas. No minēto telpu izmantošanas esmu līdz šim bija guvis eksistences iespēju un ja man tagad uz reizi abas ēkas jānoplēš, tad palieku 58 gadu vecumā (ar sievu) bez ienākumiem un nezinu, no kā dzīvošu. Lūdzu pagarināt nojaukšanas laiku par vienu gadu: dot man laiku minētās ēkas noplēst pašam ar š. g. rudeni, noplēšanu izdarot pakāpeniski, sākot ar saimniecības ēku un atcelt uz š.g. 10. februāri nolikto izsoli.”

Viņa lūgumu dome 13. februārī noraidīja. Valdes sēdē pilsētas galva 19. jūnijā konstatēja, ka Belogrudovi ir nojaukuši tikai daļu sagruvušo ēku Dubultu prospektā 5, bet nojauktajām ēkām ir palikuši pamati. Atlikušās ēkas nav savestas kaut cik ciešamā stāvoklī, nav piebērtas pagrabu bedres, nav uzcelts žogs. Tagad Būvniecības departaments uzdeva pilsētas valdei to nokārtot uz īpašnieka rēķina. Tad Belogrudovs piedāvāja pilsētai atpirkt pamatus – akmeņus un ķieģeļus par Ls. 300.- un valde tam piekrita, kā arī izbūvēt gar regulēto ielu ietni un žogu kā pretvērtību par iegūto zemi ielas paplašināšanai. Tomēr tika noraidīts Jura lūgums apmaksāt viņa sievas Aleksandras ārstniecības izdevumus Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. 14. decembrī minēts, ka nojaukts arī Belogrudova kiosks Dubultu prospektā 2.

Bet 1939. gada vasara bija notikumiem bagāta: „Eiropas” restorānā Juris Belogrudovs un Teodors Vaņkovs no Annenieku pag. „Muldaiņiem” lielā dzēruma skurbumā bez iemesla uzbrukuši un piekāvuši restorāna viesi Arnoldu Levicu no Ievu ielas 3. Viens no uzbrucējiem sitis Levicam ar dūri pa galvu, bet otrs ar kabatas nazi. Izsauktā policija abus dauzoņas ievietojusi dzēruma izgulēšanai aresta telpās.

Pēc tam viņš tika apzagts. „Vakar Juris Belogrudovs izgājis sauļoties pludmalē. Izmantojot gadījumu, kāds nezināms ļaundaris uzlauzis viņa dzīvokli un nozadzis dažādas lietas. Cietušais nekavējoties steidzies uz policiju, lai pieteiktu zādzību, un kā par lielu brīnumu sev nozagtās mantas atradis jau iecirknī. Izrādījies, ka kriminālpolicijas ierēdņi uz ielas aizturējuši kādu aizdomīgu vīrieti, kurš slapstīdamies nesis lielāku saini. Ierēdņi aicinājuši uzrādīt personības dokumentus, bet svešais meties bēgt. Ierēdņi tomēr viņu notvēruši un atverot saini izrādījies, ka tajā atradušies Belogrudova nozagtie vizītsvārki un divas vestes. Vizītsvārki atdoti viņu īpašniekam, kas laimīgs steidzies mājās priecādamies par tik ātri atklāto zādzību.” Kā noskaidroja laikraksts „Rīts”, vainīgais zaglis Jānis Niedrītis no sākuma mēģinājis liegties, teikdams, ka šīs drēbes viņam esot no kāzu laikiem, bet vēlāk savā vainā atzinies.

1941. gada Tautas skaitīšanā mājā Dubultu prospektā 8 atzīmēti vairs tikai Juris (kā sētnieks) un Aleksandra. Juris Belogrudovs mira vācu okupācijas laikā 1942. gada 12. augustā.

Mg. hist. A. Radovics